HARALDS JEGODZIENSKIS
Mākslinieks Haralds Jegodzienskis dzimis 1952. gadā Kaselē, Vācijā. No 1973. līdz 1979. gadam studēja mākslas pedagoģiju Kaseles Universitātē. Vēlāk, 1985. gadā, tajā pašā universitātē H. Jegodzienskis ieguva diplomu tēlotājā mākslā un keramikā. No 1988. līdz 1991. gadam bijis docētājs Justa Lībiga Universitātē Gīsenē (Vācija). 1991. gadā H. Jegodzienskis tika uzņemts Vācijas Mākslinieku savienībā. 1997. gadā profesionāls kopdarbs vienoja latviešu mākslinieci Valdu Podkalni un Haraldu Jegodzienski arī dzīvesbiedru attiecībās. 2003. gadā Haralds Jegodzienskis kļuva par pirmo un vienīgo ārzemju mākslinieku bez latviešu saknēm, kas tika uzņemts Latvijas Mākslinieku savienībā. Kopš 2007. gada mākslinieku pāris dzīvo Latvijā, Ikšķiles novada Turkalnē.
Haralds Jegodzienskis savu radošo darbību attīstījis glezniecībā, tēlniecībā, fotogrāfijā un dzejā. Mākslinieks sarīkojis vairāk nekā 20 personālizstādes, kā arī piedalījies daudzās grupu izstādēs Vācijā, Latvijā, Luksemburgā, Šveicē, Nīderlandē, Čehijā, Austrijā, Lielbritānijā, Jaunzēlandē un citviet. H. Jegodzienskis piedalījies keramikas un tēlniecības simpozijos Austrijā, Ungārijā, Latvijā, Dānijā, Izraēlā, ASV, Polijā un Vācijā.
1985. gadā mākslinieks ieguva Grand Prix apbalvojumu keramikas skulptūras jomā konkursa izstādē “Vācijas keramika” un Grand Prix apbalvojumu 1993. gadā starptautiskajā keramikas simpozijā Izraelā un 2023.gada Martinsona balvas bronzas apbalvojums par darbu “Krams #22”. 1989. gadā Haralds nodibināja Brīvās Mākslas akadēmiju Gīsenā, kopš tā laika vada mākslas seminārus Vācijā, Austrijā, Francijā." (www.rothkocenter.com)
Lepojamies, ka mākslinieks paiedalījās arī LKA izstādē “Atļaujies vairāk!” ar darbu "Man iepretim"' 2024/2025.
Veidotajā akmensmasas darbā grūti nodalīt robežu starp keramiku un tēlniecību. Pigmentēts bišu vasks - ekaustikas tehnika - kas darbā izmantota, ļauj darbu droši uzskatīt par piedrīgu arī keramikai.
Par šo darbu mākslinieks saka: "Slavas dziesma simpozijam - (Ventspils 2024). * Simpozijā - radošo impulsu saglabāšanas un veicināšanas centrā - man rodas jaunas formas un krāsas, kas ir izaicinājums attīstības iespējām bez ierobežojumiem. * Atgriežoties manā darbnīcā, izstrādātās idejas un formas tiek padziļināti izpētītas un keramikas virsmas tiek pārveidotas, izmantojot antīko enkaustikas tehniku."
Haralds Jegodzienskis savulaik rakstījis Arterritory: "Ir zudusi vajadzība pēc mākslas uzņēmuma radītā iepakošanas un pakošanas materiāla ar “skaistām” lentēm. (...) Varbūt dzīve pieprasa pavisam citas radošas tieksmes, nekā ierasts, lai visām būtnēm jaunajā laikā varētu ģenerēt atbildības apziņu un līdz ar to atbildes?"
"Iespējams, mums ir jāmeklē jauna mākslas definīcija, jo māksla un dizains šodien, iespējams, nozīmē ko citu, nekā pirms 20 gadiem, " - tā mākslinieks pirms vairāk kā 10 gadiem sacījis citā intervijā Arterritory. Šie jautājumi autoram ir aktuāli, uz tiem viņš meklē atbildes gan savās gleznās, gan skulpturālajos keramikas darbos.
"Es vēlos savā darbā redzēt deju ar dvēseli. Es vēlos redzēt, kas notiek ar mani, kad esmu atvērtā laukā, bez sienām."
Varbūt tieši tāpēc mākslinieka darbi ir tik uzrunājoši un šķiet dziļi personiski katram no mums.
Foto : Didzis Grodzs, izmantotas arī mākslinieka personiskā un LKA arhīva fotogrāfijas.
