VITA VILCIŅA
Vita ar keramiku nodarbojas aptuveni desmit gadu. «Patiesībā ar keramiku sāku nodarboties pavisam nejauši. Es grauzdēju un pārdevu kafiju un nolēmu, ka vajadzētu uztaisīt klāt māla karotītes. Man ieteica cepli Iļģuciemā. Aizgāju, tā arī tur paliku, jo man iepatikās strādāt ar mālu. Tagad dzīvoju Tomē, kur, pārdevusi īpašumu Rīgā, gleznainā vietā Daugavas krastā iegādājos zemi un pamazām, uz vecās ēkas pamatiem, esmu uzcēlusi māju. Man vienmēr ir gribējies dzīvot laukos, kur varu nodoties savai sirdslietai – keramikai,» saka Vita.
Vita ir Aleksandra Zobena audzēkne, un pēdējos viņa dzīves gadus strādāja kopā ar meistaru. «Tas, ka satikāmies ar Vitu, bija Dieva pirksts. Sapratām, ka forši ir izdomāt kaut ko kopā, ka sakrīt domas un rodas jaunas idejas. Un tad sāka tapt tie darbi,» savā pēdējā intervijā stāsta Aleksandrs. Aleksandra Zobena un Vitas Vilciņas keramikas kopējo izstādi «Aleksandru pieminot 2024. gads darbnīcā» atklāja, pateicoties Vitas uzņēmībai.
Vita dalās savā stāstā : "Vēlos pastāstīt, kā mēs nonācām līdz kopīgai izstādei, kas šobrīd ir pārtapusi par piemiņas izstādi. Aleksandram pagājušā gada vasarā 29. maijā apritēja 80 gadi, un viņam bija paredzēta jubilejas izstāde. Viņš to atlika uz vēlāku laiku un teica: "Jātaisa kas jauns, jātaisa kāds pārsteigums. Un tas ir jādara mums kopā." Man tas bija liels pagodinājums, es ar lielu prieku piekritu. 2024. gads man bez Aleksandra būtu bijis ļoti grūts, un zinu, ka arī Aleksandram bez manis. Mēs ļoti atbalstījām viens otru arī ikdienas gaitās. Bija jūtams mīļa drauga plecs. Līdz ar to arī idejas par keramikas darbiem nāca ātrāk kā varējām izpildīt. Nopirkām lielu kaudzi ar mālu un sākām strādāt. Izdomājām kopīgu darba parakstu “AV’. Aleksandrs izdomāja, kā tas izskatīsies, bet man bija jāparakstās uz darbiem. Bieži savā starpā nosmējāmies. Aleksandrs teica, ka bez manis viņš tādus darbus nebūtu sācis taisīt, bet es savukārt bez Aleksandra - nemācētu. Kopā pavadītais laiks bija ļoti dinamisks un laimīgs, man tā ļoti pietrūkst."
Vita izstādē “Atļaujies vairāk!” 2025.gada vasarā Siguldā piedalījās ar formās un siluetos vienotu trauku grupu. Katrs priekšmets ar savu raksturu, "individuālists", tomēr visi kopā veido vienotu, organisku kopējo kompozīciju. "Katrs grupas darbs ir kā daļa no dabas - krāsā vai formā. Tas bija mans izaicinājums, izveidot darbu tā, lai tas iekļautos ainavā, jebkurā gadalaikā, jebkuros laikapstākļos." Šamota virpojums nav šodien bieži sastopama tehnika, tādēļ Vitas darbiem šajā izstādē – īpaša vieta.
Vitas stāsta citāts https://www.facebook.com/OgresMuzikasMakslasskola/posts/-ogres-m%C5%ABzikas-un-m%C4%81kslas-skolas-izst%C4%81%C5%BEu-z%C4%81l%C4%93-atkl%C4%81ta-keramikas-kopizst%C4%81de-aleks/1160469306085199/
Ilustrācijai izmantoti Vitas Vilciņas foto, fotogrāfijas no LKA un Vitas Vilciņas personiskā arhīva.
