Staigāt un atcerēties: Rīgas Porcelāna rūpnīca mutvārdu vēsturē

https://www.youtube.com/watch?v=y_UYkw5ceX8

Šoreiz uzmanības fokusā – bijusī Rīgas Porcelāna rūpnīca. Cilvēku intervēšana, staigājot pa personiski un vēsturiski nozīmīgām vietām un atceroties tajā piedzīvoto, koncentrējas uz attiecībām starp cilvēku teikto un vietu, kur viņi to stāsta, jo interviju saturu būtiski ietekmē ainava, vide un vieta, kur tā norisinās. Metode ir vērtīgs pētnieciskais instrumentārijs industriālā mantojuma izpētē, un šajā projektā tā tika pielietota, Rīgas Porcelāna rūpnīcas bijušos darbiniekus intervējot vietās, kur agrāk atradās porcelāna ražotnes un noritēja viņu darba ikdiena.

Staigājot pa bijušās rūpnīcas 1. iecirkņa Maskavas ielā (tagad – iepirkšanās un izklaides centrs “Akropole”) un 2. iecirkņa Lēdurgas ielā (tagad – biroju ēkas) teritoriju, darbinieki centās atcerēties, kā ražotne izskatījās pagājušā gadsimta otrajā pusē, kā arī atklāja, kādas pārdomas raisa atrašanās vietā, kur ritējusi liela daļa no viņu darba dzīves. “Staigāt un atcerēties. Rīgas Porcelāna rūpnīca bijušo darbinieku atmiņās” dokumentālās filmas filmēšanā piedalījās: Iveta Aigare, Jānis Birnis, Dace Blūma, Valija Dimante, Ilga Dreiblate, Zigurds Konstants, Ingrīda Sproģe, Vera Veisa, Olga Zdebska.

Savukārt, atmiņas par rūpnīcas vēsturi no citas puses atklāja pašlaik ievērojamas Latvijas mākslinieces, bet savulaik Lietišķās mākslas skolas un Latvijas Mākslas akadēmijas studentes un pasniedzējas: Jevgēnija Loginova, Līga Skariņa, Ingūna Skuja un Inese Margēviča, kurām rūpnīca bija gan studiju vieta, gan deva arī pirmās nopietnās iemaņas darbam ar porcelānu.

Vai un kas paliek pāri no industriālā mantojuma, kad ēkas jau fiziski ir izzudušas? Vai rūpnīca, kā izteicās viena no bijušajām darbiniecēm, ir “zudusī Atlantīda”, mēs to saglabājam tikai savās atmiņās un kādās fiziskās liecībās? Bet varbūt tāds vienkārši ir dzīves ritējums un nenovēršamās pārmaiņas – mēs iegūstam pieredzi, kaut ko arī zaudējam, un pēc tam virzāmies tālāk, ar jaunām idejām un iecerēm.

Projekta mērķis ir vairot izpratni par staigāt un atcerēties metodes (arī - pastaigas metode; walk-and-talk) izmantošanu pētījumos Latvijā un sekmēt tās pielietojumu industriālā mantojuma izpētē un popularizēšanā. Projekts tapis sadarbojoties biedrībai Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija “Dzīvesstāsts” (Ginta Elksne, Maruta Pranka, Maija Krūmiņa), Rīgas Porcelāna muzeja speciālistiem (Diāna Lauriņa, Iliana Veinberga) un Chaland films (Jānis Ābele, Toms Šķēle, Valters Krūzkops). Paldies iepirkšanās un izklaides centram “Akropole Rīga” un bijušās J.K.Jesena Porcelāna rūpnīcas ēku īpašniekiem par atsaucību un to, ka piemiņa par Latvijas porcelāna ražošanas vēsturi ir pieejama ne tikai stāstos, bet arī fiziskās liecībās. Projektu Staigāt un atcerēties: Rīgas Porcelāna rūpnīca mutvārdu vēsturē finansiāli atbalstīja Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Porcelāna pētniecības aktualitātes simpozijs un projekta Walk and talk dokumentālās filmas pirmizrāde notika 2024.gada 18. jūnijā Rīgas valstspilsētas pašvaldības Rīgas Porcelāna muzejā.

https://www.youtube.com/watch?v=7ogUjz4_jg8&t=4204s