Pārlekt uz galveno saturu

NEOLĪTA KERAMIKA LATVIJĀ

BAIBA DUMPE  PAR NEOLĪTA KERAMIKU LATVIJĀ

Dumpe B., 2003. Jauni atzinumi par neolīta klājošās auklas keramiku. Arheoloģija un Etnogrāfija, 21. laid. – 110.–117.lpp. Pieejams: https://www.researchgate.net/publication/397654936_Jauni_atzinumi_par_neolita_klajosas_auklas_keramiku 
12. att. Klājošās auklas keramikas atdarinājumi. Foto: B. Dumpe; 12. att. Klājošās auklas keramikas atdarinājumi. Foto: B. Dumpe

Rakstā apskatīts viens no vēlā neolīta keramikas veidiem – agrā tekstilā keramika. Autore veikusi eksperimentus, lai pārbaudītu viena faktūras veida – aukliņu klājuma raksta – izcelsmi. Praktisko izmēģinājumu gaitā pierādīts, ka tas iegūts ar kociņu, kam aptīta aukla. Rakstā parādīti vairāki šī darba rīka pielietojuma paņēmieni, kas atbilst paraugiem no Aboras I apmetnes keramikas kolekcijas (glabājas Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā). Vēlā neolīta keramikas stilistiskais paveids, kas izgatavots ar kociņu, kam aptīta aukla, nosaukts par klājošās auklas keramiku. Rakstu ilustrē 19 attēli. Kopsavilkums angļu valodā.

 

Bērziņš V., Dumpe B., 2005. Ēdiena eksperimentāla gatavošana, lietojot neolīta laika māla trauku rekonstrukcijas. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls Nr. 1 – 5. – 22. lpp..

 3. att. produktu vārīšana uz Sārnates tipa pavarda. Foto: B.  Dumpe 3. att. produktu vārīšana uz Sārnates tipa pavarda. Foto: B. Dumpe

Raksts veltīts neolīta keramikas funkciju izzināšanai. Tajā apskatītas hipotēzes par ēdiena gatavošanas norisi, kā arī aprakstīta eksperimenta sagatavošana, gaita un rezultāti. Eksperimenta veikšanai tika izgatavoti neolīta keramikas atdarinājumi un rekonstruēts Sārnates apmetnes pavards. Ēdiena gatavošana tika dokumentēta. Iegūtie novērojumi papildināja zināšanas par senās keramikas darināšanas un lietošanas tradīcijām. Rakstu ilustrē seši attēli. Kopsavilkums angļu valodā.

Ar Sārnates keramikas izpētes materiāliem un eksperimenta norisi var iepazīties: Bērziņš V. 2008. Sārnate: living by a coastal lake during the east Baltic neolithic. Academic dissertation to be presented, with the assent of the Faculty of Humanities of the University of Oulu, for public defence in Keckmaninsali (Auditorium HU106), Linnanmaa, on November 28th, 2008, at 12 noon. University of Oulu, Finland, Acta Univ. Oul. B 86, 2008. Pieejams: https://oulurepo.oulu.fi/bitstream/handle/10024/36201/isbn978-951-42-8941-5.pdf?sequence=1 

 

Dumpe B., 2007. Agrā neolīta keramikas rekonstrukcijas. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti Nr.12. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja zinātniskie lasījumi 2004.-2006., Rīga – 25.-44. lpp. Pieejams: https://www.researchgate.net/publication/397654964_Agra_neolita_keramikas_rekonstrukcijas 

1. att. Zvejsalu apmetnes pods: trauka formas un ornamenta rekonstrukcija. Zīmējums: B. Dumpe1. att. Zvejsalu apmetnes pods: trauka formas un ornamenta rekonstrukcija. Zīmējums: B. Dumpe

Raksts atspoguļo agrā neolīta keramikas rekonstrukciju izgatavošanas gaitu. Tajā īsi raksturotas divas keramikas kolekcijas, kas glabājas Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krātuvē – Zvejsalu apmetnes un Osas apmetnes keramika. Rakstā formulēti rekonstrukciju izgatavošanas kritēriji un secīgi aprakstīti darba posmi. Rakstu ilustrē 10 attēli. Kopsavilkums angļu valodā.

Dumpe B., Bērziņš V., Stilborg O., 2011. Dialogue across the Baltic on Narva and Ertebølle pottery. Early Pottery in the Baltic – Dating, Origin and Social Context. International Workshop at Schleswig from 20th to 21st October 2006. Berichte der Römisch-Germanische Kommision, Band 89, Frankfurt a. M.: Philip von Zabern, 409-441. Pieejams:  https://www.researchgate.net/publication/282722481_A_dialogue_across_the_Baltic_on_Narva_and_Ertebolle_pottery 

Autoru kopdarbs - raksts angļu valodā – ietver plašāku austrum Baltijas un Skandināvijas neolīta keramikas apskatu, pievēršot uzmanību trauku izgatavošanas tehnikām. Tajā iekļauts agrā neolīta keramikas rekonstrukciju izgatavošanas apraksts. Rakstu papildina keramikas drumstalas plānslīpējumu analīze, detalizēti atklājot trauku veidmasas sastāvu. Rakstu ilustrē 17. attēli. Kopsavilkums vācu un franču valodā.

 

Dumpe B., 2006. Agrās tekstilās keramikas faktūru veidošanas īpatnības. Arheoloģija un Etnogrāfija, 23. laid., Rīga, 71.–84.lpp. Pieejams: https://www.researchgate.net/publication/397654705_Agras_tekstilas_keramikas_fakturu_veidosanas_ipatnibas 

2. att. Ripinātās auklas faktūras. Foto: B. Dumpe 2. att. Ripinātās auklas faktūras. Foto: B. Dumpe
 Rakstā apskatītas hipotēzes par tekstilās keramikas faktūru izcelsmi, sniegts faktūru raksturojums Aboras I apmetnes vēlā neolīta keramikas materiālos, kā arī aprakstīta tekstilo faktūru atdarināšanas eksperimentu gaita. Eksperimentu rezultāti apliecina, ka trauku virsmas apstrādātas, ripinot pa tām dažādi savītas un mezglotas auklas. Rakstu ilustrē 10 attēli. Kopsavilkums angļu valodā.

 

Bērziņš V., Dumpe B. 2016. Cūkdelfīnu zobu iespiedumi neolīta keramikas rotājumā. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 2016. Nr. 1 (98) – 5.-27. lpp. Pieejams: https://www.lvi.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/lvi.lu.lv/LVIZ_Numuri/2016_1/LVIZ_2016_1.pdf 3. att. b) iegūtie zobu iespiedumi; c) žokļa turēšanas veids, veicot iespiedumus. Foto: V. Bērziņš. 3. att. b) iegūtie zobu iespiedumi; c) žokļa turēšanas veids, veicot iespiedumus. Foto: V. Bērziņš.

rakstā aplūkots īpašs neolīta keramikas rotājuma elements – smalku zobiņu rindas. Konstatēts, ka iespiedumu radīšanai izmantots jūras zīdītāja – cūkdelfīna (Phocaena phocaena L.) apakšžoklis ar zobiem. Konstatēta šādi rotātas keramikas izplatība kā piejūras dzīvesvietās tā arī iekšzemes apmetnēs. Izteiktas hipotēzes par to iespējamo simbolisko nozīmi un izplatīšanās iemesliem. Rakstu ilustrē pieci attēli. Kopsavilkums angļu valodā