Inese Brants par kolekciju “Latvju maršs” / 2023

Ar mīlestību Latvijai

LATVJU MARŠ  ir veltījums Latvijas brīvības cīnītājiem un mūsu valsts neatkarības sargiem. Pūtēju orķestru rašanos veicināja konkrēta nepieciešamība – spēja mobili muzicēt brīvā dabā. Apzinoties mūzikas psiholoģisko ietekmi un mobilizējošo spēku laikā, kad izšķīrās Neatkarīgās Latvijas liktenis (1919) tika organizēts pirmais Latvijas armijas pūtēju orķestris. Armijas orķestri pildīja nozīmīgu un patriotisku misiju Latvijas Brīvības cīņās, bet miera laika apstākļos bija svarīga ikdienas muzicēšana – ceremonijas, parādes, konkursi, dziesmu svētki, koncertdarbība un radiofona skaņu ieraksti. Mūzikai ir bijusi būtiska nozīme visos laikos, un šodien to apliecina trīs izcili Latvijas militārie pūtēju orķestri –Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestris, Jūras spēku orķestris un Zemessardzes orķestris. 

Mani uzrunā seno fotoattēlu laika patīnas klātais vēstījums. Dažas šai saulē saglabājušās fotogrāfijas neviļus atklāj viņsaules tuvuma spēku. Šī šķiet ne sevišķi piemērota tēma piļu un muižu iemītniekam greznajam aristokrātam porcelānam. Pēc foto digitālās apstrādes, saņemot pasūtītās dekolu izdrukas sapratu, ja jau dārgam porcelānam raksturīgs bagātīgs zeltījums, lai būtu, tērēšu tos dārgmetālus, lai spīd un laistās kā latviešu brīnumpasakās sudraba, zelta un dimanta kalni. Tie dzelzs vīri par zelta zemītes Latvijas neatkarību to ir godam nopelnījuši. Porcelāna šķīvju virsglazūras apgleznojumā izmantoju Latvijas pirmās brīvvalsts laika pūtēju orķestru fotogrāfijas no 12 Latvijas muzeju krājuma, digitālu attēla apstrādi, digitālās drukas un sietspiedes dekolu kolāžu, rokas zīmējumu un gleznojumu, lustrējumu, platinējumu, zeltījumu.

Foto: Gvido Kajons