Mūžībā devies keramiķis Jānis Seiksts
Elīna KRUPKO, Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja mākslas nodaļas vadītāja
2026.gada 29.janvāris atnesa skumju ziņu – mūžībā devies izcilais keramiķis, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris Jānis Seiksts. Atvadīšanās 2026.gada 5.februārī plkst.14.00. Madonas kapu kapličā.
Jāņa Seiksta dzīvesstāsts nebija viegls. Viņš dzimis 1947.gada 26.septembrī Ludzas pusē, Mežvidu pagasta “Ezerniekos” sešu bērnu ģimenē. Pēckara gadi, tēva agrā nāve, smagais darbs laukos atstāja savas pēdas. Tomēr tas viņu nesalauza, bet deva rūdījumu, dziļu izpratni par darbu, atbildību un cieņu pret dzīvi. No Latgales pļavām un bērnības atmiņām viņš nesa sev līdzi spēju redzēt skaisto vienkāršajā.
Jānis Seiksts keramiku iemīlēja jau skolas gados. Jānis mācījās Rēzeknes internātskolā, kur viņa talantu pamanīja zīmēšanas skolotājs, Latgales kultūras darbinieks, mākslinieks un dzejnieks Antons Kūkojs: “Viņš sadabū bloknotu, krāsas un … kas par to, ka nav kārtīgas otas. Seikstiņš kleksē ar tādu, kāda ir, reizēm pat ar pirkstu. Bet tavu brīnumu – viņa gleznojumi spulgo, rotājas visās varavīksnes krāsās.” Meistara mudināts, puisis piedalījās republikāniskajā bērnu zīmējumu konkursā un ieguva otro vietu, viņa darbi publicēti uz žurnāla vāka. Skolotājs ik pa laikam ar velosipēdu apbraukāja citus Latgales meistarus un reiz paņēma līdzi arī Jāni. Tas kļuva par pagrieziena punktu. Jānis mājās pārveda dzidri zaļu lausku, ko viņš glabāja kā svētumu. Tā iezīmēja ceļa sākumu, kas ilga visu mūžu.
1968.gadā Jānis pabeidza Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolas keramikas nodaļu. Diplomdarbu “Latgales vāzes” viņš veidoja pie pasniedzēja Polikarpa Čerņavska. Prasmes slīpējis, mācoties arī pie keramiķa Antona Ušpeļa. Pēc skolas beigšanas, divus gadus strādājis “Latvijas keramikas” Jēkabpils nodaļā. Rūpnieciskā ražošana pēc šabloniem nesaistīja, nebija iespēju radoši izpausties. Jānis lūdz viņu pārcelt darbā uz Cēsu komunālā uzņēmuma keramikas cehu, kur vieta jau bija sarunāta.
Brīvos brīžus Jānis veltīja sportam. Viņa aizraušanās bija svarcelšana. 1972.gadā Latvijas čempionātā izcīnīta pat otrā vieta.
No 1973.gada Jāņa dzīve saistās ar Madonas pusi. Īsu brīdi mākslinieks strādāja Madonas muzejā kā mākslas nodaļas vadītājs. Nejaušība saveda kopā ar “Iedzēnu” selekcionāriem, sākas jauns, ražīgs radošā darba posms. Keramiķis pārceļas uz Madonas pusi – “Jānīšiem”. Šeit tapa vairākas krāsnis, darbi, no nejaušības, kad pavasarī gruntsūdens iesūcies apdedzināšanas krāsns bedrē - darbi iznākuši neparasti matēti, taču tieši šie darbi izpelnījušies apmeklētāju sajūsmu. Šādas situācijas mākslinieks uztvēra kā dabisku radošā procesa daļu.
Tobrīd Madonas pusē mākslas dzīve bija visai aktīva - tikko nodibināta mākslas skola, kurā kopā ar citiem Mākslas akadēmiju beigušajiem jaunajiem māksliniekiem strādāja arī Jānis. Gūtā pieredze noderēja vēlāk, kad paralēli radošajam darbam Jānis ilgus gadus vadīja keramikas pulciņus Madonā, Dzelzavā, Kusā. Daudzi bērni tieši pie viņa pirmo reizi sajuta māla smaržu un uguns spēku, iemācījās pacietību un cieņu pret roku darbu.
Strādājot muzejā, Jāņa dzīvē ienāca arī personīga laime – viņš iepazinās ar nākamo dzīvesbiedri Tiju. Kopdzīvē piedzima divi bērni - Mārtiņš un Evija. Vēlāk, domājot par ģimenes ikdienu, Seiksti pieņēma lēmumu pārcelties uz Madonu. Piepilsētā, vietā, kur sākotnēji atradās pussabrukusi ēka, Jānis Seiksts izveidoja māju un darbnīcu. Viņš apzināti izvēlējās nomaļu pilsētas stūrīti, lai varētu kurināt vaļējo cepli, netraucējot citiem. Ar laiku šī vieta kļuva par viņa mūža darba centru un vietu, kur skan četru mazbērnu smiekli ciemojoties pie vecvecākiem.
Strādājot muzejā, Jānis ar lielu atbildību un degsmi veidoja muzeja mākslas dzīvi. Likumsakarīgi, ka tieši Madonas muzejā 1982.gadā izveidota pirmā personālizstāde. Kopumā māksliniekam bijušas vairāk kā 15 personālizstādes un trīs no tām Vācijā. Darbi bijuši vairāk kā 20 dažādās grupu izstādēs Latvijā un ārpus tās. 2000.gadā organizējis Starptautisko melnās keramikas simpoziju “Māksla vidē” Madonā.
Lielāko mūža daļu Jānis Seiksts veidoja klasisko Latgales glazēto keramiku – krūzes, vāzes, bļodas, šķīvjus, svečturus, dažādus svilpavniekus. Un allaž meklēja jaunas, neparastas formas, kur parādās viņa dziļais, asais dabas vērojums, radošā brīvība un asprātīgais skatījums. Piemājas dārzs kļuva par īpašu ekspozīciju, kur līdzās krāšņiem augiem mita keramikas gaiļi – Madonas pilsētas simboli, puķu cilvēciņi, suņi un pat pingvīnu ģimene. Meistars pievērsās arī melnajai keramikai.
Skolā akvareļglezniecību mācīja Jānis Unda, lieliska pasniedzēja bija Silvija Linarte. Keramika aizņēma gandrīz visu laiku, tomēr brīžiem Jānis pievērsās akvarelim. Tad tapa brīnišķīgas ainavas. Jāņa Seiksta darbi eksponēti izstādēs Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Vācijā, Čehijā, Ungārijā, Polijā, Francijā. Viņš bija aktīvs Madonas novada mākslas vides veidotājs, regulāri iesaistījās Mākslas dienās, dažādos kultūras pasākumos un radošās norisēs, ar savu klātbūtni un piemēru stiprinot vietējo mākslinieku kopienu. Šī gada vasarā, tieši uz Jāņu laiku, Madonas muzejā ir ieplānota Jāņa Seiksta personālizstāde. Mākslinieka darbi atrodas kolekcijās Latvijas vēstures muzejā, Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Etnogrāfijas brīvdabas muzejā, Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā, Latgales kultūrvēstures muzejā un privātkolekcijās Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Vācijā un citur Eiropā, apliecinot meistara radošā rokraksta starptautisko rezonansi.
Keramikā viņam vistuvākais esot pats veidošanas process un apdedzināšana, lai arī smags, gaidpilns noslēgums radošajam procesam. 2019.gadā Kultūras ministrija meistaram piešķīra zīmi Latviskais mantojums, kas apliecināja to, ko ikviens apmeklētājs izjuta klātienē – šeit dzīva bija latviskā tradīcija, amata prasme un atvērtība cilvēkiem. Jāņa Seiksta ainaviskajā darbnīcas pagalmā Madonā visa gada garumā tika gaidīti draugi, mākslinieki, tūristi, skolnieki, viesi no ārzemēm, arī sadraudzības pilsētas Vaijes, utt. un nekad neatteica uzņemt kādu delegāciju vai pat prezidentu. Daudzu jauno pāru pirmais kopīgais darbs uzdevums bija Jāņa pagalmā izveidot savu trauku, kuru pēc apdedzināšanas ceplī atdeva jaunlaulātajiem. Viesus gaidīja humorpilns stāstījums gan par keramiku, gan par dažādiem notikumiem dzīvē.
Par nopelniem kultūrā un izcilu radošo ieguldījumu keramikas mākslas attīstībā Latvijā un tās popularizēšanā pasaulē Jānis Seiksts 2018.gadā tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (V šķira), 2019.gadā saņēmis Madonas novada pašvaldība – Goda diplomu un goda zīmi. Šis apbalvojums bija pelnīta atzinība mūža darbam, taču pats meistars vienmēr palika pieticīgs – viņam svarīgāks bija darbs pie virpas, krāsns karstums un cilvēki, kuri ienāca darbnīcā.
Jānis Seiksts paliks Madonas novada un visas Latvijas atmiņā kā Meistars, Skolotājs un cilvēks ar plašu, siltu latvieša sirdi. Viņa darbi turpinās dzīvot muzeju krājumos, mājās, dārzos un cilvēku atmiņās – gluži kā tā dzidri zaļā lauska, kas reiz aizsāka lielu un piepildītu mūžu keramikā. Madonas muzejs ar dziļu sāpju un sirsnīgas līdzcietības pilnām domām ir kopā ar Jāņa Seiksta ģimeni un tuviniekiem, dalot šo smago zaudējumu kā kolēģi, draugi un līdzgaitnieki, kuriem viņš paliks atmiņā ne tikai kā izcils meistars, bet arī kā silts, godīgs un iedvesmojošs cilvēks.
Atvadīšanās 2026.gada 5.februārī plkst.14.00. Madonas kapu kapličā. Elīna KRUPKO mākslas nodaļas vadītāja